Pāriet uz galveno saturu

Rīdzinieki vasarnīcā, un ardievas, Rīga!


Nē, Rīdzinieki nu jau kādu laiku vairs nedzīvo vasarnīcā. :) Rīdzinieki no tās izvācās septembra vidū, kad naktis kļuva vēsas, bija jādodas ceļojumā uz saulaino Sorento un vispār beidzās īres līgums. :) Rīdzinieku gaitas vasarnīcā bija raibu raibās (tik labas, ka īsti neatlika laika tās aprakstīt). Sākot ar jūliju, kad mežs sāka pildīties ar dažādām veltēm, Rīdzinieki arvien biežāk uzkavējās tur – lasot mellenes, gailenes, kadiķogas, dažādas bekas, avenes, kazenes, brūklenes, vēlāk arī pīlādžus. Darba dienu vakari un brīvdienas tika veltītas peldēm jūrā un pastaigām mežā. Arī grils tika izmantots ļoti intensīvi – Rīdzinieks iemācījies pagatavot dažus jaunus gardumus. Tāpat Rīdzinieki bija bieži viesi Ādažu "MAD Cafe" un "Jāņa Saukas gaļas veikalā" :) Rīdzinieks vairākas reizes devās garākos izbraucienos pa rajonu ar savu riteni – iepazīstot gan bedraino Garciema-Ādažu ceļu, gan apsekojot bijušo karabāzi Mežgarciemā, un diezgan psiho lidotāju treniņbāzi Ādažu lidostā.
Bet…ne par to šoreiz stāsts. Vienu lietu Rīdzinieki iepriekšējos ierakstos nepateica līdz galam – vasara romantiskā koka vasarnīcā Garupē bija tikai iesildīšanās lielākam projektam, kas īstenojies gada nogalē. Rīdzinieki vairs nav Rīdzinieki! Šobrīd Rīdzinieki pakāpeniski kļūst par Carnikaviešiem. Šāds lēmums brieda ilgāku laiku, bet, padzīvojot pa vasaru Garupē, kļuva skaidrs, ka jārīkojas.
Tad nu lūk – šobrīd Rīdzinieku/Carnikavieši ir metušies jaunā avantūrā. Tagad dzīve norisinās ar malku apkurināmā mājā Carnikavā. Un jāteic, ka dzīve pagriezusies par 180C – viss ir jauns, nepierasts, pirmo reizi. Jātiek galā ar to, ka malka ir galvenais siltuma avots. Jātiek galā ar to, ka vienā istabā var būt sakurināts līdz pat +30, kamēr blakus telpā ir vien +5C. Jātiek galā arī ar izbraukāšanu uz darbu. Tas nozīmē agrāku celšanos un gulēt iešanu, lai sakasītu tik ļoti nepieciešamās 7-8h miega. Jātiek galā ar to, ka mājā problēmu pa pilnam – santehnika jāmaina, ūdens rūsains, krāsnis nav tīrītas un normāli apkoptas ļoti sen utt. Tagad Carnikavieši vēl ir pārvākšanās procesā – daļa mantu joprojām glabājas Rīgā, bet tuvākajā laikā arī tās tiks pārvestas. Kaķis jau iedzīvojies jaunajā mītnē, atradis siltākās vietas, kur sildīties, un vietas, kur paslēpties no viesiem. :)
Kas īsti ir bijusi motivācija pārvākties? Pirmkārt, svaigs gaiss. Gadu atpakaļ, savā dzimšanas dienā nobildēju fotogrāfiju, kas atstāja lielu iespaidu uz mani – ieraudzīju pamatīgu smogu virs Rīgas. Un sapratu, ka 30 gadu šī te, ir par daudz. Otrkārt – izmaksas. Par labiekārtota dzīvokļa cenu Rīgā, labā rajonā, nākas maksāt tikpat daudz, cik par māju Pierīgā. Treškārt, kas nav mazsvarīgi – pēdējos gados Rīgā īsti neredz attīstību (ir muzeji, bibliotēkas, teātri, bet bieži netiek attīstītas pašsaprotamas lietas). Varbūt neesmu pareizajā sociālajā grupā, bet īsti neredzu atdevi no sevis maksātajiem nodokļiem. Tā vietā ir milzu dotācijas transporta uzņēmumam, ko gandrīz neizmantojam. Un RNP apsaimniekotā māja, kurā dzīvojām, nevis tiek normāli uzturēta, bet nolaista arvien vairāk. Carnikavā situācija šajā jomā ir labāka – redzams kur paliek nauda – tiek laboti ceļi, uzstādīts apgaismojums, labiekārtotas atpūtas vietas u.tml. Jauki un nepierasti, ka komunikācija ar pašvaldību ir patīkama un konstruktīva. Un, protams, - jūra. Centīsimies nebūt tie piejūras iedzīvotāji, kas līdz jūrai aiziet vien reizi gadā :) Kādēļ tieši Carnikava? Vērtējām plašu apgabalu – no Kalngales līdz pat Gaujai. Vislabāk būtu gribējuši Garciemu, bet tur cenas ir augstas, piedāvājums ierobežots. Izvēle krita par labu Carnikavai, jo ir iespēja apvienot dzīvi mežā, netālu no jūras, ar visām pilsētas ērtībām (ir bērnudārzs, skola, aptiekas, veikali utt.).
Lūk tā! Rīgu, protams, pavisam nepametam – joprojām katru dienu mērosim ceļu uz to, tomēr par mājām turpmāk sauksim Carnikavu (pašiem gan grūti pie tā pierast, pagaidām). Būs jāiemīl nēģi, jāpierod pie vilciena kursēšanas grafika un jāiepazīst kaimiņi.

P.s. Sorry, Nil, mūsu NĪN un IIN aiziet uz Carnikavu. :)

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Dažas tēzes un pārdomas par Covid-19 efektiem

Mūsu pēdējo mēnešu ikdiena ir tik piesātināta ar visdažādāko analīzi un spriedelējumiem par Covid-19 efektiem, ka šķiet, visi šīs tēmas leņķi apskatīti. Tādēļ sekojošajā bloga ierakstā daži publiskajā telpā mazāk minēti aspekti. Protams, ņemot vērā manu background, tēmai ekonomisks “piesitiens”. Tāpat kā daudziem citiem kolēģiem, arī man, pēdējos mēnešos nācās “kara apstākļos” iziet crash course epidemioloģijā, jo ekonomiskie iznākumi šajā gadījumā ir tiešā veidā atkarīgi no vīrusa izplatības. Un tas ir ļoti interesanti no makroekonomiskā viedokļa, jo pārskatāmā pagātnē līdzīgu ekonomisko šoku īsti nav, attiecīgi ekonomisti-analītiķi "taustās tumsā", mēģinot izskaidrot notiekošo ekonomikā. Ekonomiskās prognozes šajā laikā vispār, šķiet, ir pielīdzināmas mērenam šarlatānismam, bet, protams, bez tām īsti nevar, cilvēce radusi dzīvot ar plānu par rītdienu. :) • Viena lieta, kas mani nedaudz izbrīna, ir, tas, ka (ekonomiskajā) analīzē par vīrusu dominē gandrīz vai bināra pieeja -…

Pandēmijas laiks Helsinkos

Eh, cik gan sen šeit nekas nav rakstīts. Jāatzīst, ka pēdējā laikā iestājies manāms radošais apsīkums. Pat tagad, kad pasaule sagriezusies kājām gaisā, iedvesmas trūkst, lai arī liktos, tik daudz jauna par ko rakstīt. :)
Tāpat kā daudziem, pandēmija diezgan sačakarēja arī mūsu plānus. Ilgāku laiku bijām plānojuši 2020.gada pavasarī izņemt ilgi taupīto paternitātes atvaļinājumu un doties blandīties pa pasauli. Plānos sākumā bija Āzija, tad Dominikāna, tad "piezemētāki" mērķi kā Itālija (yeah, right), Šveice, Austrija... Beigās paspējām aizceļot uz Tenerifi (mazliet paspējām pabaudīt marta sauli, Līva izbaudīt pludmales smiltis, bet pēc būtības dzīvojām lockdown režīmā), un "evakuēties" atpakaļ uz Helsinkiem, kur godprātīgi pavadījām 2 nedēļas pašizolācijā. Žēl, bijām šo atvaļinājumu ilgi plānojuši un organizējuši visu tā, lai mums ir 7 nedēļas kopā ceļojot skaistās vietās, prom no ikdienas un ierastajiem skatiem. Bet nu ok, vietai nav tik daudz nozīmes - galvenais, k…

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Sāremā - ātrais ceļojums "uz salām"

Kā jau rakstīju savā Pērnavas ceļojuma aprakstā, kaut kā ir sanācis, ka esmu izceļojis gan tuvākas, gan tālākas zemes, bet tepat kaimiņzemes zinu visai maz. Šogad tā nopietnāk ķērāmies klāt Igaunijas apsekošanai. Ja vasaras sākumā devāmies vienas dienas ceļojumā uz Pērnavu, tad nesen izlēmām doties tālāk - uz salām. Vispār skan neslikti. "Kur biji atvaļinājumā?" - "Salās". Automātiski nāk prātā kādas siltās zemes... bet ne šoreiz. Devāmies uz Sāremā (Saaremaa) un Muhu (Muhu) salām. Ar ko asociējas Sāremā man? Ar krāteri, ar SPA centru, ar seklu ūdeni jūrā. Atceros arī epizodi no LV ekstravagantā pavāra M.Sirmā raidījuma "Kulta ēdieni"  par Igauniju. Lai arī epizode bija būvēta ap Igauņu Kamu, atceros arī par Sāremā kadiķogām. Un faktiski tas arī viss - asociāciju vairs īsti nebija.
Šis mini-ceļojums bija interesants ar to, ka īpaši to neplānojām. Tā kā Latvijā rudens šogad iestājās tikpat ātri un negaidīt kā vasara, tad līdz pēdējam mirklim vispār domājām…

Ziemeļu Investīciju banka - mana jaunā darba vieta

Tuvojoties gada beigām, atcerējos, ka saviem lasītājiem esmu parādā vienu bloga ierakstu. Lai jauno gadu neuzsāktu ar nepadarīta darba sajūtu, nolēmu izpildīt solījumu, ko devu savā ierakstā “Jauni profesionālie izaicinājumi”. Pēc nelielas atpūtas vasarā, ko ieplānoju, lai varētu nedaudz “pārslēgt smadzenes” starp abām darbavietām, devos uz Helsinkiem, kur 1.septembrī sāku strādāt par vecāko ekonomistu Ziemeļu Investīciju bankā.
Ziemeļu Investīciju banka (turpmāk tekstā - NIB) ir starptautiska finanšu institūcija - tās īpašnieki ir Ziemeļvalstis (Somija, Zviedrija, Norvēģija, Islande un Dānija), kā arī no 2005. gada arī Baltijas valstis (Latvija, Lietuva, Igaunija). Ar ko NIB atšķiras no klasiskas bankas? Par īpašniekiem jau uzrakstīju, bet galvenais bankas darbības stūrakmenis ir tās vīzija un misija. Zinu, zinu - LV pierasts “vīziju” un “misiju” ierakstīt biznesa plānā, ilgtermiņa stratēģijā un par tiem veiksmīgi aizmirst. Šis nav tas gadījums - bankas ne tikai stratēģiskā, bet ar…