Pāriet uz galveno saturu

Ceļojums uz Itālijas Ziemeļrietumiem

Nesen ar Polundru atgriezāmies no apceļojuma pa Ziemeļrietumu Itāliju. Pavadījām tur 12 dienas, un kā vienmēr uz vietas nesēdējām. Sākām ar dažām dienām pie Komo ezera (par bāzi izvēlējāmies Komo pilsētu), izmetām nelielu loku pa Šveici, tad devāmies tālāk uz dienvidiem - Boloņu un tūristu pilno, bet neapšaubāmi fascinējoši skaisto Florenci. Tad piestājām uz pāris Gelati pie Pizas torņa, un pavadījām vairākas dienas Ligūrijas jūras piekrastē. Par bāzi tur izvēlējāmies pilsētu La Spezia, no kurienes ērti apskatīt Cinque Terre ciematiņus. Savukārt atpakaļceļā piestājām uz pāris dienām Milānā.
Uzreiz jāteic, šoreiz, cerībā uz labu vīnu degustāciju, auto neīrējām, – izmantojām tikai vietējo sabiedrisko transportu. :) Un faktiski tas bija faktors, kas ceļojumam šoreiz piedeva papildus jautrību. Tie, kas lasīja manus blogus par Parīzi, atceras, kā neveicās ar transportu man tur. Kamēr biju Parīzē, arī Polundrs ceļoja - uz Frankfurti. Un arī viņai ar transportu viss negāja gludi. :D Tāpēc nav liels pārsteigums, ka jau nākamajā dienā pēc atgriešanās no Parīzes (un sēdēšānas lidmašīnā, ka kavējas), jau atkal sēdēju lidmašīnā uz Milānu...un jau atkal lidmašīna kavējās. Arī vilciens uz Komo no Milānas kavējās par 10 minūtēm...no sākuma. Tad par 20, tad par 30...40, 50, 60, 75 minūtēm. :) Tas tikai ilustrācijai kāds bija mūsu ceļojuma sākuma fons :) Jau ceļojuma pirmajā dienā, domājām, ka "transporta Dievs" nezin kādēļ par kaut ko uz mums ir apvainojies... Bet mums priekšā bija ceļojums, kurā, kā tagad saskaitījām, mums bija 17 braucieni ar vilcienu, 3 kuģu braucieni, 7 autobusu braucieni, metro, funikulieri utt. :) Kā teiktu briti: You probably know where this is going... :)
Nevarētu teikt, ka šim ceļojumam kā īpaši gatavojāmies. Sicīlijā bijām bijuši, itāļu valodu kopš tā laika nedaudz uzlabojām. Turklāt pa lielam, ceļošana Eiropā jau ir tik pierasta lieta, ka īpaši nav jāgatavojas - tik vien, cik jāizdomā aptuvenais maršruts. Vienīgās bažas sagādāja laikapstākļi - cerējām, ka nebūs vairāk par +30°C, bet prognozes savukārt norādīja uz lietainu ceļojuma sākumu (prieks gan, ka prognozes pavisam nepildījās - lietu gandrīz nedabūjām, un arī karstums bija paciešams). Aviobiļetes pirkām pāris mēnešus pirms ceļojuma, lidojām ar AirBaltic uz Malpensa lidostu. Savukārt vilciena biļetes pirkām dažādos laikos - pēdējās pat izlidošanas dienā (www.trenitalia.com - ātri un nesāpīgi). Viesnīcas – visas caur booking.com. Tā kā nevienā vietā ilgāk par 3 dienām neuzkavējāmies, tad airbnb.com lai paliek mūsu nākamajam ceļojumam (uz kuru starp citu biļetes jau iegādātas, bet par to citreiz).
Ceļojuma mērķis un ekspektācijas? Ēdiens, vīns, Itālijas sajūtas, un kas svarīgākais – atslēgšanās no darba. Maršruts šķiet pietiekami klasisks, lai ekspektācijas nebūtu pārāk augstas, aptuveni zinājām, ko sagaidīt. Cerējām, ka Florence mūs nenogalinās ar saviem tūristu miljoniem, ka Komo reģiona cenas neizvilks pēdējo eiro no kabatas un, ka Cinque Terre nav vien komercializēts pasākums amerikāņiem. :)
Par to kā mums gāja - nākamajos bloga ierakstos. Šoreiz ceļojuma aprakstu publicēšu pa daļām - vasarā nav vēlmes rakstīt vienu, lielu blāķi.


Komo ezers un Lugano (2014)
Boloņa – ceļojuma pārsteigums (2014)
Florence - nedaudz arhitektūras, mākslas un kultūras (2014)
La Spezia un Cinque terre – Ligūrijas pērles (2014)

Šī emuāra populārākās ziņas

Iceland in winter – why not? Travel guide for those who travel on a budget. PART 2

This is the second part of our trip review to Iceland. You can find the first part here (a link to my personal blog). 


"Golden Circle" and trip to the south of Iceland We’ve done this route twice! Attempt nr. 1. First time we tried to do it was our first day when we got our car. And taking into account the result that was probably a mistake. Firstly it took some time till we got to Reykjavik and found the car rental (we had to take the bus from Hafnarfjordur; we should have started earlier in the morning), then we had to sign the agreement in the car rental. And that’s it – half of the day was already gone. :) But still, the weather was so good (a lot of sunshine, although a snowstorm was forecasted for the evening) that after getting into the car we decided to go for the “Golden Circle” – a route in the southwestern part of Iceland which includes several sightseeings – Kerid volcano crater, Geysir, Gulfoss waterfall and Thingvellir National Park (Þingvellir).


Some time ago (…

Kazeņu ievārījums - ziemas kārums

Tie, kas mani labi pazīst, zina, ka mans mīļākais ievārījums ir kazeņu ievārījums. Jau daudzus gadus katru augustu bubinu par to, ka Latvijā īsti nav izplatīta kazeņu kultūra. Pagājušajā gadā biju Ungārijā tieši kazeņu laikā, par ko rakstīju arī savā ceļojumu aprakstā. Toreiz ļoti lielu iespaidu atstāja tirgus apmeklējums, kur kazenes tika tirgotas kilogramiem, pārdevēji izkārtoja kazenes piramīdas formā, kā pie mums ābolus Rīgas Centrāltirgū. Tur jūdzos, gribējās nopirkt visu un paņemt līdzi uz LV. Toreiz nodomāju - ja man būtu iespēja šīs kazenes dabūt LV, tad tik es sev savārītu ievārījumus. Zinu, ka pēdējos gados arī LV pakāpeniski attīstās kazeņu audzēšana, arī pats esmu apsvēris domu par to audzēšanu. Tomēr šogad noveicās - atradu vietu, kur var salasīt daudz meža kazeņu (jeb cūceņu, kā tās patiesībā sauc; jā, jā - zinu, visiem "cūcenes" asociējas ar sēnēm). :) Tad nu šoreiz par kazeņu ievārījumu - pamēģiniet, kamēr ir sezona! :) Un, ja ir iespēja - izmantojiet meža ka…

Drakulas zeme - Transilvānija

Ievads  Pēc reorganizācijas darbā uzzināju, ka esmu iekļauts Eiropas Komisijas darbagrupā, kura tiekas aptuveni 8 reizes gadā. Un viena no tām ir neformālā tikšanās ar kolēģiem kādā no dalībvalstīm. Tad nu paspēju vienu reizi aizbraukt uz birokrātijas galvaspilsētu Briseli un uzzināju, ka būs jābrauc arī uz neformālo pasākumu Rumānijā. Pie tam nevis galvaspilsētā, bet gan Transilvānijas pilsētā SIBIU. Protams, īpaši priecīgs par to nebiju – es, kā cilvēks, kas necieš karstumu, nespēju sevi iedomāties Rumānijā jūnija vidū. Pēcāk uzzināju, ka uz neformālo pasākumu var ņemt līdzi arī savas otrās puses, tad nu izdomāju, ka šo pasākumu varu uztaisīt par nelielu ceļojumu kopā ar savu līgavu. :) Asociācijas Kas normālam cilvēkam asociējas ar Rumāniju? Man – čigāni, futbols (Rumānijas izlase vienmēr ir patikusi), karstums un nabadzība, ja skatāmies ES-27 līmenī. Par Bukaresti man priekšstats bija, ka varētu būt post-padomju telpai līdzīga pilsēta, tik ar dienvidu zemju elementiem…iedomājos k…

Podkāsti par ekonomikas tēmu

Pēdējos gados podkāsti ir kļuvuši par ierastu lietu daudzu cilvēku ikdienā. (Uzreiz atkāpe: diez šis termins ir latviskots? Ok, paskatījos - "podraide" un "aplāde". Nē, sorry, tos es nelietošu.) Mani podkāsti nekad tā īsti nav "paķēruši", jo, acīmredzot, tie, kurus mēģināju klausīties, īsti neuzrunāja. Tik laika gaitā sapratu, ka izklaides rakstura podkāsti īsti nav man - brīvajā laikā es varu atrast labākas lietas, ko darīt. Bet, ir savādāk, ja runājam par podkāstiem par manu profesionālo nodarbi - ekonomiku. Šajā ierakstā gribēju padalīties par tiem dažiem, ko klausos, un kas man sniedz vērtīgu informāciju kondensētā veidā. Tieši apstāklis, ka dienas/nedēļas ziņas vai kādu specifisku tēmu varu paklausīties pastaigā mājas-darbs-mājas, ir galvenais iemesls, kādēļ podkāstus sāku klausīties.  Nevienu podkāstu neklausos no A līdz Z tikai tādēļ, ka jānoklausās. Bieži tēma nav tik saistoša vai veids, kā tā pasniegta nešķiet gana interesants vai izzinošs. Dažreiz…

Restorāns kā ierocis

Kinfildiešu sāgas kontekstā atcerējos sarunu ar vienu ārzemnieku, kuram Rīgā pieder ēdināšanas iestāde. Katru reizi, kad tikāmies uz kādu alu, agri vai vēlu saruna nonāca pie nodokļiem. Un nē - viņš nesūdzējās, ka Latvijā būtu pārāk augsti nodokļi. Un nē - nesūdzējās, ka būtu pārāk liela birokrātija. Tieši otrādi - dažreiz pa uzslavēja, teica ka salīdzinājumā ar savu mītnes zemi, LV ir vieglāk. Bet viņš sūdzējās…par kafejnīcu pāri ielai. Un to, kas nākamajā ielā. Un visām tām pārējām. Tām, par kurām viņš zināja, ka tās nemaksā nodokļus. Un dažreiz viņš bija izmisis - jo nolaidās rokas cīnīties dažādu spēles noteikumu spēlē. Katru reizi, kad vajadzēja noalgot darbinieku - faktiskā neto alga, ko varēja piedāvāt bija, zemāka, nekā spēja tās citas bodes - jo tur neto alga ir vienāda ar bruto algu.  Man ir žēl, ka kaut kāds uzpūsts neaizvietojama restorāna stāsts tiek veiksmīgi izmantots (un to dara tie paši cilvēki, kas jau piedalījušies visādu interesantu stāstu tapšanā), lai pastāstītu…